Labklājība / iesaiste
Prieka, spēļu un pilnas iesaistes psiholoģija
Oriģinālraksta autors: Džeimss Meips (James Mapes)
Radošums ir prāts, kas prot priecāties.
— Alberts Einšteins, fiziķis
Vai, jūsuprāt, priecāšanās ir vieglprātības pazīme? Ja jūs tā domājat, varbūt ir vērts padomāt vēlreiz.

Izlasot šo rindkopu, nedaudz apstājieties un mēģiniet atcerēties priecīgu, laimīgu mirkli no savas dzīves. Lūdzu, tagad uz brīdi pārtrauciet lasīt un padomājiet.

Ir diezgan ticams, ka atcerējāties kaut ko saistītu ar spēlēm. Pastāv liela iespēja, ka šī atmiņa bija no jūsu bērnības. Ja tā bija – kāda ir šī sajūta, salīdzinot ar jūsu pieaugušā dzīvi?

Ko jums nozīmē spēle? Tā var būt sporta spēle, izklaides spēle ar draugiem vai mūzikas instrumenta spēle. Tā var būt arī datorspēle vai atrakciju parka apmeklējums. Tam nav robežu. Manā bērnībā mēs ģimenē spēlējām galda un kāršu spēles, kā arī spēles, kuru laikā bija jāizkustas – beisbolu, „pakavu mešanu", galda tenisu un badmintonu. Mēs laidām pūķus (un joprojām to darām), gājām pārgājienos, būvējām lidmašīnu modeļus un izlikāmies par bruņiniekiem vai karavīriem. Mēs improvizējām un izgudrojām, bieži piepildījām mugursomu ar ēdienu un devāmies pārgājienā pa mežu.

Šajā straujajā, drudžainajā pasaulē ir vērts iemācīties ne tikai kontrolēt negatīvo stresu, bet, kas ir vēl svarīgāk, arī atjaunoties un uzlādēties. Risinājums ir spēles. Patiesībā tām būtu jābūt tikpat neatņemamai katras organizācijas sastāvdaļai kā inovācijām, produktivitātei un darbam. Iztēle, radošums un spēja pielāgoties mūs pavada visu dzīvi, taču mēs bieži apspiežam savu rotaļīgo pusi, jo, Ziga Ziglāra vārdiem sakot,
Esam pārāk sasodīti domīgi
Pieaugušie, šķiet, meklē pierādījumus tam, ka priecāšanās un vēlme un gatavība spēlēties palīdz mums saglabāt līdzsvarotu un veselīgu dzīvesveidu.

Priecāšanās var vienkārši palīdzēt saglabāt jūsu veselo saprātu, uzlabot veselību un dot vaļu radošumam. Zinātnieki, kas pēta smadzeņu darbību, tikai tagad sāk atklāt priecāšanās sniegtās priekšrocības. Ja jums tam ir nepieciešams privātskolotājs, tad par priecāšanos ļoti daudz var iemācīt bērni. Spēles sagatavo bērnus pieaugušo dzīvei. Ar tām viņi apgūst sadarbības un problēmu risināšanas prasmes un savu jūtu izpaušanu apzinīgā veidā.

Ir daudz pierādījumu tam, ka spēles ievērojami ietekmē bērnu fizisko un garīgo veselību. Spēles var ietekmēt bērna neatlaidību – spēju risināt izaicinājumus, pārvarēt grūtības un kontrolēt stresu. Tādi vienkārši spēļu elementi kā izlikšanās, uzdrīkstēšanās, nenoteiktība un problēmu risināšana var veicināt bērna emociju diapazona attīstību, vienlaikus attīstot drosmes, komandas darba un sabiedriskuma stratēģijas.

Nekas tā neveicina gan bērnu, gan pieaugušo smadzeņu aktivitāti kā spēles. Pētījumi liecina, ka spēles nodarbina smadzeņu izpratnes un atmiņas apgabalus.

Dr. Stjuarts Brauns (Dr. Stuart Brown), psihiatrs un spēļu nozīmīguma izpētes pionieris, ir teicis:
Humors, spēles, draiskošanās, flirts un fantāzijas ir vairāk nekā vienkārši jautrība. Bērni, kas daudz spēlējas, izaug par laimīgiem, gudriem pieaugušajiem, un, turpinot to darīt, mēs kļūstam gudrāki neatkarīgi no vecuma.
Brauna pētījumi Nacionālajā Spēļu institūtā ir atklājuši, ka spēlēšanās nav tikai iepriecinoša un rosinoša, bet arī dziļi saistīta ar cilvēku attīstību un intelektu.

Pētnieki ir arī secinājuši, ka vislaimīgākie pāri pavada daudz laika, kopā priecājoties. Dr. Džons un Jūlija Gotmani (John & Julie Gottman) no Gottman Institute uzskata, ka cilvēki ir daudz laimīgāki attiecībās, ja uz katru strīdu vai aizskārumu tie rada piecus mīlestības pilnus, pozitīvus un priecīgus brīžus.

Psihiatrs un rakstnieks Mihājs Čīksentmihāji (Mihaly Csikszentmihalyi) formulē spēles kā „plūsmas stāvokli", kuram nepieciešams pareizs izaicinājumu un iespēju līdzsvars. Ja spēle ir pārāk viegla vai pārāk sarežģīta, tā zaudē prieka elementu. Ir jājūt izaicinājums, bet ne apgrūtinājums.
Spēles NAV nenozīmīga greznība.
Tās ir absolūta nepieciešamība, lai dzīvotu izcilu dzīvi. Kāpēc?
1. SPĒLES PAAUGSTINA REZULTATIVITĀTI UN PRODUKTIVITĀTI.
Sportā spēlēšanu sauc par „atrašanos zonā". Šī dziļā prāta koncentrēšanās notiek, kad esat pilnībā iesaistījies un izslēdzat no prāta visu pārējo. Viens no lielākajiem maldīgajiem priekšstatiem ir tas, ka ilgāks un cītīgāks darbs paaugstina rezultativitāti un produktivitāti, taču šāda uzvedība tikai rada stresu un hronisku pārpūli. Bez atpūtas mēs neizbēgami izdegam.

Labākais, ko jūs varat darīt savas karjeras labā, ir veltīt laiku enerģijas atjaunošanai. Tas atsvaidzina prātu un ķermeni, ļauj distancēties no problēmām un aplūkot to risināšanas iespējas no cita skatpunkta. Pētījumi rāda, ka absolūtas iesaistes stāvoklis padara cilvēkus par 50% produktīvākus, rada iekšējo skaidrību, pārliecību un motivāciju, rezultātā nodrošinot panākumus darbā un personīgajā dzīvē.
2. SPĒLĒŠANĀS RADA DABISKU EIFORIJU.
Kad jums ir jautri, jūs smaidāt. Kad jūs smaidāt, jūs maināt savu emocionālo stāvokli un atbrīvojat endorfīnus. Endorfīni ir garastāvokļa uzlabotāji, kas nosūta smadzenēm labsajūtas un pārliecības signālus. Smaidīšana nekavējoties samazina stresa līmeni un paaugstina sāpju slieksni. Brīnumainā kārtā šīs fizioloģiskās reakcijas notiek pat tad, ja smaids ir „neīsts".
3. SPĒLĒŠANĀS UZLABO VESELĪBU.
Kad jums ir stress, pavājinās jūsu imūnsistēma un pieaug iespēja saslimt. Atrašanās stresa situācijā izraisa ķermeņa dabisko „cīnīties vai bēgt" reakciju, kas rada fiziskas pārmaiņas – no ātras sirdsdarbības līdz asinsspiediena paaugstināšanai.

Kamēr šāda reakcija palīdz sekmīgi tikt galā ar konkrēto situāciju, ilgstošs satraukums paildzina reakciju uz stresu, rezultātā nodarot kaitējumu organismam.

Uztverot pat nopietnās dzīves situācijas ar prieku un rotaļīgumu, samazinās jūsu stresa līmenis, domāšana kļūst skaidrāka un uzlabojas lēmumu pieņemšanas spējas. Izvēle priecāties un smieties sarežģītās situācijās nenozīmē naivumu vai noliegumu. Runa ir par emocionālo briedumu. Apzināta prieka un rotaļīguma attieksme ir kā aizsardzības burbulis, kas novērš negatīvismu, izolāciju, vientulību, depresiju un bailes.
4. PRIEKU MĪLOŠI UN OPTIMISTISKI CILVĒKI DZĪVO ILGĀK.
Savā esejā „Spēlēšanās, radošums un mūžizglītība: kāpēc spēlēšanās ir svarīga gan bērniem, gan pieaugušajiem" (Play, Creativity and Lifelong Learning: Why Play Matters for both Kids and Adults) tās autori, spēļu veidotājs/teorētiķis Bērnijs Dekovens (Bernie DeKoven) un psiholoģe Dr. Džīna Sigala (Dr. Jeanne Segal) atsaucas uz atklājumu, ka pozitīvi domājošie dzīvo par 7,5 gadiem ilgāk nekā pesimisti. Pastāvīgs satraukums rada slodzi sirdij, paaugstinot risku saskarties ar stresa negatīvajām sekām.

Dr. Beka Levija (Dr. Becca Levy), Jēlas universitātes Sociālo un uzvedības zinātņu nodaļas direktore, saka: „Optimistisks skatījums uz novecošanu ir labāks par zemu asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Citiem vārdiem sakot, pozitīva attieksme sniedz labākus rezultātus, nekā atteikšanās no sviesta vai vistu aknu pastētes!"

Ceru, ka būšu jūs pārliecinājis par prieka un spēļu nozīmi. Tagad ir jūsu kārta:
ĻAUJIET SEV SPĒLĒTIES.
Raksts tapis sadarbībā ar rakstisko un mutisko tulkojumu piegādātāju Tulkot.lv