Laiks komunikācijai par komandas labbūtību – airēt vai mierpilni sarunāties?

Autore: Ieva Zaumane
Labbūtības jēdziens pēdējos pāris gados, runājot par darbiniekiem un komandām, ir plaši ekspluatēts. Vadītāji jaunajos globālajos apstākļos nonākuši pie atziņām par darbinieku fiziskās un mentālās veselības disbalansu, arvien biežāk piedāvā darbiniekiem stresa vadības mācības, dažādas aktivitātes fiziskajai labbūtībai, saturu savas fiziskās un emocionālās labsajūtas veidošanai un stiprināšanai.
Tomēr starptautiskos darba vides labbūtības modeļos skaidri iezīmējas attiecību un komunikācijas loma darbinieku labbūtības veidošanā un stiprināšanā. Tāpēc šajā rakstā vēlos pievērst uzmanību diviem aspektiem – tam, kā prasmīga un atvērta iekšējā komunikācija šajā laikā ietekmē komandu labu jušanos, kā arī tam, kā izmantot vasaru, lai nevis vēl vairāk nodzītu darbiniekus komandu saliedēšanas vārdā, bet patiešām parūpētos par tās iekšējo resursu atjaunošanu.
Pārmaiņas notiek un turpināsies
Šī gada sākumā uz brīdi šķita, ka nu jau varēsim mazliet atslābt un atgūt stabilitātes izjūtu, taču ziņas par kara darbību tepat kaimiņos, arvien skaļākas diskusijas par rudenī gaidāmo situāciju ar energoresursiem, un nu jau arī jaunas pandēmijas signāli skaidri norāda uz to, ka nenoteiktība ir un būs mūsu normālais stāvoklis. Tas savukārt nozīmē, ka gan organizāciju vadītājiem visos līmeņos pašiem jāstiprina sava elastība un noturība augstas nenoteiktības apstākļos, gan jāpalīdz savai komandai. Un ar palīdzēšanu es nedomāju nepārtrauktu rokas turēšanu, bet gan komunikācijas un līderības praksi, kas ļauj cilvēkiem uzņemties atbildību par savu iekšējo noturību.

Tomēr ir vēl kāds būtisks aspekts, kas nāk komplektā ar nenoteiktību, un tas ir vispārējs nogurums, ko piedzīvo cilvēki, neredzot gaismu tuneļa galā. Un tāpēc ir svarīgi, ka vadītāji apzinās, kas šajā brīdī cilvēkiem ir vajadzīgs, lai viņi varētu sajust sevi, savu komandu un turpināt produktīvi strādāt – vai tiešām tā ir staigāšana pa virvēm, airēšanās plostā, mierpilna saruna vai kaut kas cits?
Komunikācija sapratnei un sinerģijai
Apzinos, ka komunikācijas jēdziens ir tāds par buzz word kā labbūtība, un tomēr – komunikācija ir viss. Manuprāt, aizvadītie divi gadi ir ļoti attālinājuši cilvēkus vienu no otra, sarunas izsīkušas, attiecības noplakušas. Mēs esam pieraduši būt atdalīti, un jāsaka, ka šī brīža prakse saukt atpakaļ darbiniekus uz birojiem, tikai vienai daļai sagādā prieku, cita daļa cenšas tikt galā ar savām iekšējām barjerām, lai atkal savienotos ar saviem komandas biedriem un būtu gatavi komunikācijai. Tāpēc šis ir iejūtības laiks, kad vadītājiem ir skaidri jāapzinās, ka darbiniekiem ir vajadzīgs ne tikai laiks, lai atjaunotu saiknes, bet arī atbalsts un platformas, lai to veiksmīgi paveiktu.

Tādēļ viens no ieteikumiem būtu rūpīgi klausīties tajā, ko darbinieki saka par jaunajiem hibrīdajiem darba apstākļiem, par viņu sajūtām, par to, kas viņiem ir svarīgs šajā pārejā no attālinātā uz daļēju klātieni. Tam lieti noderēs vadītāju spēja uzdot jautājumus: Kā jūs redzat savu darba ikdienu hibrīdos apstākļos? Kas jums vajadzīgs, lai justu komandas garu? Kāda būtu labākā sadarbības un komunikācijas pieeja mūsu komandā? Protams, šādu jautāju pārrunāšanai ir vajadzīgs laiks un vieta, kā arī vadītāja gatavība būt klātesošam. Taču tieši tas ir pats svarīgākais šajā pārejas laikā.

Tāpat svarīgi, ka ir formāti, kas atgriež cilvēkus komandas sajūtā, dod mierīgu laiku atkal apvienoties un runāt vienam ar otru. Pasākumi šim mērķim var būt dažādi, taču būtiskākais ir patiesi zināt, kāds formāts komandai šobrīd visvairāk vajadzīgs. Un nevis, kas man kā vadītājam šķiet, ka ir vajadzīgs, bet ko mani darbinieki ir teikuši, kas būtu vislabākais risinājums.

Un lai arī nenoliedzu aktīvo komandu saliedēšanas pasākumu nozīmi, pirms rezervēt aktīvu team building pasākumu, kas prasa fizisku un mentālu piepūli, koncentrēšanos uz mērķi, gatavību sacensties un pierādīt savu līderību, pajautājiet saviem darbiniekiem, vai tas būs labs veids, kā sajusties kā komandai. Ja vienai komandai fiziskas aktivitātes būs tieši laikā, citai komandai tas var radīt tikai vēl lielāku spriedzi. Turklāt no savas pieredzes varu teikt, ka šajā brīdī, kad daudzi jūt emocionālu un fizisku izsīkumu, darbiniekus dzīt intensīvā saliedēšanas aktivitātē var izrādīties neilgtspējīgi.

Laiks cieņpilnas komunikācijas praksei
Dzīvojot un strādājot tik sarežģītā kontekstā, kādu piedzīvojam šobrīd, komandas labbūtību varam stiprināt caur cieņpilnas komunikācijas treniņiem. Piedzīvojot spriedzi, darbinieki un vadītāji var kļūt neiecietīgi viens pret otru, emocionālā spriedze darba vidē var radīt stresu un tam sekojošas psihosomatiskas izpausmes. Līdz ar to, lai parūpētos par komandas labbūtību, vadītājiem ir īstais brīdis pašiem apzināti pievērsties cieņpilnas komunikācijas praksei darba vidē un to ieviest kā praksi savas komandas attiecībās.

Tiem pat nav jābūt īpaši organizētiem treniņiem, tā var būt vadītāja apzināti ieviesta prakse, kurā mēs vienojamies par to, ka stiprināsim spēju klausīties bez pārtraukšanas, spēju uzdot jautājumus, kas mums palīdz labāk saprast otru cilvēku, ka domāsim par to, kā nevis izcīnīt uzvaru par savu taisnību, bet runāsim, lai vienotos par labāko risinājumu. Tā ir prakse, kas ietver empātijas stiprināšanu pret dažādiem viedokļiem, uzskatiem, kā arī spēju sniegt atbalstu kolēģim brīdī, kad redzam, ka viņa iekšējie resursi izsīkst.

Pieļauju, ka daudziem no jums, kas lasa šo rakstu, šķiet, ka šis viss jau labi zināms, tomēr sabiedrībā šobrīd vairāk kā nekad iepriekš novēroju agresiju un neiecietību, kas iedragā arī komandu un cilvēku labbūtību. Savukārt, gribam vai negribam to pieņemt, darbinieku labbūtības līmenis ir tieši saistīts ar spēju efektīvi sarunāties, sadarboties un virzīties uz kopīgu mērķi.

Noslēdzot savas pārdomas par komandu labbūtības stiprināšanu caur kvalitatīvu komunikāciju un attiecībām, vēlos teikt, ka vasara patiesi ir labvēlīgs laiks, lai dotu iespēju komandām restartēties un atjaunot savu kopības sajūtu. Noturiet sanāksmes, mācības, darbseminārus treniņus brīvā dabā. Un pajautājiet savām komandām, kādas brīvdabas aktivitātes ļautu viņiem atjaunot savus personīgos iekšējos un komandas resursus, kas būtu tas formāts, kas palīdzētu atjaunot komunikāciju un kolēģu attiecības.
Ieva Zaumane
Systemic Change valdes locekle