Apzinos, ka komunikācijas jēdziens ir tāds par buzz word kā labbūtība, un tomēr – komunikācija ir viss. Manuprāt, aizvadītie divi gadi ir ļoti attālinājuši cilvēkus vienu no otra, sarunas izsīkušas, attiecības noplakušas. Mēs esam pieraduši būt atdalīti, un jāsaka, ka šī brīža prakse saukt atpakaļ darbiniekus uz birojiem, tikai vienai daļai sagādā prieku, cita daļa cenšas tikt galā ar savām iekšējām barjerām, lai atkal savienotos ar saviem komandas biedriem un būtu gatavi komunikācijai. Tāpēc šis ir iejūtības laiks, kad vadītājiem ir skaidri jāapzinās, ka darbiniekiem ir vajadzīgs ne tikai laiks, lai atjaunotu saiknes, bet arī atbalsts un platformas, lai to veiksmīgi paveiktu.
Tādēļ viens no ieteikumiem būtu rūpīgi klausīties tajā, ko darbinieki saka par jaunajiem hibrīdajiem darba apstākļiem, par viņu sajūtām, par to, kas viņiem ir svarīgs šajā pārejā no attālinātā uz daļēju klātieni. Tam lieti noderēs vadītāju spēja uzdot jautājumus: Kā jūs redzat savu darba ikdienu hibrīdos apstākļos? Kas jums vajadzīgs, lai justu komandas garu? Kāda būtu labākā sadarbības un komunikācijas pieeja mūsu komandā? Protams, šādu jautāju pārrunāšanai ir vajadzīgs laiks un vieta, kā arī vadītāja gatavība būt klātesošam. Taču tieši tas ir pats svarīgākais šajā pārejas laikā.
Tāpat svarīgi, ka ir formāti, kas atgriež cilvēkus komandas sajūtā, dod mierīgu laiku atkal apvienoties un runāt vienam ar otru. Pasākumi šim mērķim var būt dažādi, taču būtiskākais ir patiesi zināt, kāds formāts komandai šobrīd visvairāk vajadzīgs. Un nevis, kas man kā vadītājam šķiet, ka ir vajadzīgs, bet ko mani darbinieki ir teikuši, kas būtu vislabākais risinājums.
Un lai arī nenoliedzu aktīvo komandu saliedēšanas pasākumu nozīmi, pirms rezervēt aktīvu team building pasākumu, kas prasa fizisku un mentālu piepūli, koncentrēšanos uz mērķi, gatavību sacensties un pierādīt savu līderību, pajautājiet saviem darbiniekiem, vai tas būs labs veids, kā sajusties kā komandai. Ja vienai komandai fiziskas aktivitātes būs tieši laikā, citai komandai tas var radīt tikai vēl lielāku spriedzi. Turklāt no savas pieredzes varu teikt, ka šajā brīdī, kad daudzi jūt emocionālu un fizisku izsīkumu, darbiniekus dzīt intensīvā saliedēšanas aktivitātē var izrādīties neilgtspējīgi.