DARBINIEKU IESAISTE

Ko divdesmitgadnieki sagaida no sava darba devēja

Oriģinālraksta autore: Britānija Terija (Brittany Terry)
Sabiedrībā valda daudz stereotipu par divdesmitgadniekiem un tiem, kuriem ir nedaudz pāri trīsdesmit, jeb tā dēvēto Z paaudzi un mileniāļiem. Dažas frāzes, kuras es, pati būdama Z paaudzes pārstāve, esmu dzirdējusi vai pat dažreiz teikusi:
    • Viņi nezina, kā strādāt.
    • Viņi ir tik slinki.
    • Viņi nespēj dzīvot bez tālruņiem.
    • Viņiem nepatīk cilvēki, kuriem pār viņiem ir teikšana.
    • Viņi izturas necienīgi.
    • Viņi nezina, kā strādāt reālajā pasaulē, viņi nesaprot, ka nekas netiek dots par baltu velti.
    • Viņiem droši vien ir bagāti vecāki, kuri par visu samaksā.
    • Viņi nav gatavi uzņemties saistības.
    • Viņi izturas tā, it kā zinātu visu un būtu labāki nekā pārējie.
      Šī raksta mērķis ir noskaidrot, kāpēc šie stereotipi nav patiesi, un izklāstīt, ko daudzi no mums, Z un mileniāļu paaudzes pārstāvjiem, sagaida darba dzīvē. Ceru, ka pēc šī raksta izlasīšanas, jūs uztversiet mūsdienu darbaspēka jaunāko paaudzi kā rūpīgu, strādīgu un mērķtiecīgu grupu, kas vēlas mācīties no pieredzējušākiem un zinošākiem cilvēkiem.
      Z paaudze un mileniāļi vēlas skaidrus, konsekventus norādījumus no pieredzējušiem padomdevējiem
      Tā vietā, lai aprakstītu savas personīgās domas un jūtas, es vēlējos uzzināt savu vienaudžu viedokļus. Katram no viņiem jautāju: "Ko tu gaidi no sava darba devēja?" Dažas no viņu atbildēm:

      "Es labprāt uzklausītu padomus vai padomdevēja pieredzi, kas man palīdzētu turpmākajā darbā." — 23 gadus veca sieviete, Provo, Jūta (Utah)

      Tāpat kā visi, kuri uzsāk savas profesionālās gaitas, mana paaudze cenšas augt un apgūt zināšanas, kas ļaus mums sasniegt dzīvē to, ko vēlamies. Bez iedomības sniegti padomi, kuru pamatā ir personīgā pieredze, mums ir zelta vērtē, jo mēs nebūt nezinām visu.

      "Skaidrus norādījumus. Man nepatīk zīlēt kafijas biezumos, lai saprastu, ko no manis gaida." — 22 gadus veca sieviete, Dienvidkalifornija

      Vairums jauno profesionāļu vēlas būt izcili savā profesijā. Ja mēs kaut kam pievēršamies, mēs nododamies tam pilnībā. Es atzīstu, ka mūsu pieeja dzīvei ir "visu vai neko", un tas, iespējams, ir par pamatu stereotipam par izvairīšanos no saistībām. Ja mēs atstājam iespaidu, ka nevēlamies uzņemties saistības, iemesls, visticamāk, ir tas, ka mūsu skatījumā šīs saistības nesniegs mums to, ko vēlamies sasniegt dzīvē.

      "Pārliecību par to, ka daru savu darbu pareizi un varu attīstīt savu karjeru." — 23 gadus veca sieviete, Dienvidkalifornija

      Ja mēs kaut kam pievēršamies, mēs vēlamies to izdarīt, cik vien labi iespējams, un vēlamies padomus no kolēģiem un līderiem. Pasakiet mums, kas jādara, un tad ļaujiet mums to darīt. Ja mums tas izdodas, novērtējiet mūsu centienus un ļaujiet mums turpināt mācīties un uzņemties jaunus pienākumus.
      Iespēja gūt panākumus un pelnīt pietiekami, lai īstenotu dzīves mērķus
      "Biezu žūksni naudas." — ap trīsdesmit gadus vecu vīriešu grupa, Dienvidkalifornija un Jūta

      Te nav ko piebilst. Kurš gan to nevēlētos! Godīgi runājot, papildus jaunu prasmju un zināšanu apgūšanai, kas noderēs nākotnē, mums ir vajadzīga nauda, ar kuras palīdzību piepildīt mūsu ambīcijas, kuru saraksts paplašinās ar katru dienu.

      Tieši tā — mēs esam ambiciozi, mums ir uzņēmēju raksturs un mēs lepojamies ar savu darbu un panākumiem. Mēs negaidām, ka kaut kas tiks pasniegts par baltu velti. Mēs vēlamies teikt: "Es izveidoju to no pašiem pamatiem." Mēs vēlamies saņemt atzinību un uzvarētāja laurus, ja tie ir pelnīti. Tas nenozīmē, ka mēs nevēlamies saņemt padomus, ieteikumus un norādījumus. Mēs vienkārši vēlamies iespēju pierādīt, uz ko esam spējīgi.

      Mēs apzināmies, ka daudzas no mūsu dzīves ambīcijām nemaksā lēti, atgriežoties pie vajadzības pēc "bieza žūkšņa naudas". Mēs arī apzināmies: lai labi nopelnītu, ir smagi jāstrādā un mums pret to nav iebildumu, taču mēs sagaidām, ka darba devējs nodrošinās iespēju NOPELNĪT vairāk.
      Izaugsmes iespējas — profesionāli un sociāli
      "Vēlos, lai uzņēmumā būtu saprotams un nepārprotami izskaidrots process, kā es varu attīstīties. Ir arī jābūt skaidram, ka ir iespējama attīstība uz augšu un tā nedrīkst būt pārāk nesasniedzama, pretējā gadījumā šim darbam būs pagaidu raksturs bez patiesas ieinteresētības, zinot, ka šeit man nav nākotnes." — 24 gadus veca sieviete, Jūta

      Tas ir labs priekšstats par daudzu jaunākās paaudzes pārstāvju domāšanas veidu. Valda kļūdains priekšstats, ka mēs esam slinki vai negribam strādāt. Mēs gribam strādāt, bet gribam to darīt uzņēmumā, kas novērtē mūsu laiku un pūles. Kā minēts iepriekš, mēs vēlamies iespēju attīstīties un pilnveidoties. Mēs vēlamies uzkrāt sasniegumus, kas kalpo kā pakāpieni ceļā uz augstākiem mērķiem. Ja darba devējs to nespēj piedāvāt, mēs pieliksim tikai visminimālākās nepieciešamās pūles, līdz atradīsim uzņēmumu, kas piedāvā to, ko mēs vēlamies. Ja uzņēmums slinko attiecībā pret mums kā darbiniekiem, mums nav daudz iemeslu būt īpaši centīgiem. Mēs protam čakli strādāt, bet arī apzināmies savu vērtību un vēlamies būt cienīti un novērtēti.

      "Atrast draugus, lai darbā kopā nebūtu garlaicīgi!" — 22 gadus veca sieviete no Jūtas

      Tā ir vienkārša, bet ļoti svarīga vajadzība, kas ir saistīta ar stereotipu par to, ka mūsu paaudze nespēj dzīvot bez tālruņiem vai ka mēs visu laiku pavadām sociālajos tīklos. Lai arī šajā stereotipā ir daļa patiesība, tas vairāk liecina par to, ka mēs esam ļoti sabiedriskas būtnes! Pēc manas pieredzes, jo vairāk iespēju man ir bijis uzturēt sociālas attiecības ar kolēģiem un atrast draugus darbā, jo retāk man radās vēlēšanās skatīties tālrunī. Bez sociālās saskarsmes mūsu paaudzi pārņem nemiers un vientulības sajūta. Ja mums darbā nav sociālas saskarsmes, mēs aizpildām šo tukšumu ar sociālajiem tīkliem vai īsziņām.

      Vide, kas veicina komandas darbu
      "Komandas darbu, uzticēšanos, spējas un zināšanas, lai attīstītu karjeru, kā arī ierobežojumus." — 24 gadus veca sieviete, Jūta

      Tas kārtējo reizi nozīmē, ka mēs vēlamies iespēju AUGT un SASNIEGT vairāk. Mēs vēlamies strādāt kolektīvā, kuram varam uzticēties. Tiklīdz mēs jūtam, ka uzņēmumā trūkst uzticības, mēs sāksim meklēt jaunu darba vietu.

      Mana kolēģe arī precīzi izteicās par ierobežojumiem, kas ir saistībā ar iepriekš minētajām skaidrajām norādēm. Ierobežojumi palīdz mums saprast, ko drīkst un nedrīkst darīt, kā arī, ko mums ir jāmēģina darīt. Neviens negribētu saņemt rājienu, ja nezinot ir izdarīts kaut kas aizliegts. Un mēs noteikti nevēlamies iekulties nepatikšanās tāpēc, ka, labu gribēdami, pārkāpjam savas kompetences robežas. Ierobežojumu noteikšana ļauj mums saprast robežas un nepārkāpt tās, kamēr nav saņemt atļauja.

      "Darbu AR cilvēkiem, nevis viņu PAKĻAUTĪBĀ. Komandas mentalitāti, kur visi strādā kopā." — 21 gadu veca sieviete, Jūta

      Neviens negrib justies nenovērtēts, un arī mana paaudze nav izņēmums. Kā jau minēts, mēs apzināmies savu vērtību; ja darba devējs mūs nenovērtē, mēs meklēsim nākamo iespēju. Mēs vēlamies MĀCĪTIES, STRĀDĀJOT KOPĀ ar kolēģiem un vadītājiem.
      Kultūra, kurā tiek praktizēta, nevis tikai mācīta uzticēšanās, cieņa un līdztiesība
      Šī pati 21 gadu vecā sieviete arī teica:

      "Godīgumu — es vēlos, lai mans darba devējs pret visiem izturētos ar cieņu. Uzskatu, ka pret visiem darbiniekiem ir jāizturas un jāattiecas līdzvērtīgi. Nevienu darbinieku nedrīkst uzskatīt par svarīgāku nekā citi neatkarīgi no tā, cik ilgi viņi strādā uzņēmumā."

      Darba devēja/darbinieka attiecību pamatā ir uzticēšanās un cieņa; abiem ir jāpiedalās savstarpējās uzticēšanās un cieņas veidošanā. Mēs iegūstam darba devēja uzticēšanos, rūpīgi strādājot un izpildot savus pienākumus. Ja mēs strādājam sekmīgi, mēs sagaidām, ka pret mums izturas kā pret pieaugušiem cilvēkiem, un vēlamies saņemt iespējas un atbalstu arī savu personīgo vajadzību īstenošanai.

      Tas nav tas pats, kas privilēģiju iegūšana pēc nopelniem. Mēs saprotam, ka katram pašam ir jāizcīna savi panākumi. Taču tikai tāpēc, ka mēs nestrādājam uzņēmumā vai kolektīvā tikpat ilgi kā kāds cits, mēs neesam mazāk svarīgi. Vienlīdzība manai paaudzei ir ļoti svarīga, un mēs vairāk nosliecamies uz uzņēmumiem, kuros valda godīguma, daudzveidības un vienlīdzības kultūra.
      Iespēja
      Ceru, ka darba devējiem, kuri lasa šo rakstu, ir radies priekšstats, ko divdesmitgadnieki un trīsdesmitgadnieki, kuri kandidē uz vakancēm viņu uzņēmumā vai jau strādā tajā, sagaida no darba. Viena lieta, ko neminēja neviens un ko mēs, iespējams, vēlamies visvairāk, ir iespēja.

      Mēs vēlamies iespēju strādāt, lai gūtu panākumus. Mēs vēlamies iespēju parādīt, ko spējam, un esam gatavi neatlaidīgi strādāt cerībā, ka jūs pamanīsiet un novērtēsiet mūsu ieguldījumu jūsu uzņēmuma panākumos. Mēs vēlamies iespēju kļūt izciliem līdzās saviem vienaudžiem un kolēģiem, kuri ir arī mūsu draugi. Mēs vēlamies iespēju attīstīties un nopelnīt vairāk. Mēs vēlamies iespēju piepildīt savus sapņus. Un kurš gan to nevēlas?
      Raksts tapis sadarbībā ar rakstisko un mutisko tulkojumu piegādātāju Tulkot.lv