Izcilu darbinieku piesaistīšana un noturēšana nav nekas jauns, taču tā joprojām ir viena no aktuālajām problēmām cilvēkresursu pārvaldībā. Pastāv vairāki faktori, kas rada bažas par darbinieku piesaistīšanu un noturēšanu, tostarp ilgstošs un rekordzems bezdarbs pasaulē, kā arī dažādu prasmju trūkums un nepārtraukta vidējā nodarbinātības perioda mazināšanās. 2018. gadā
vidējais nodarbinātības periods visās vecuma grupās bija 4,2 gadi. Taču gados jaunākiem darbiniekiem tas var būt pat tikai viens gads.
Liela daļa – 57% –
Greenhouse darbavietu izpētes ziņojumā aptaujāto atzīst, ka darbinieku noturēšana ir svarīgs rādītājs viņu darba devējam. Vairāk nekā 50% aptaujāto gan starp darbiniekiem, gan darba devējiem atzīst, ka darbinieki var bez grūtībām pāriet uz citām nodaļām papildu pieredzes gūšanai, skaidri norādot, ka iekšējā mobilitāte uzņem apgriezienus kā darbinieku noturēšanas taktika. Tomēr, neņemot vērā šādu noturēšanu, daudzi uzņēmumi nespēj nodrošināt atbilstošu visvienkāršāko personāla atlases praksi. Tikai 39% darbavietu izpētes ziņojuma respondentu ir mācīti intervēt, un process līdz lēmumam par pieņemšanu darbā pārsvarā ir nestrukturēts. Interviju modeļi tiek izmantoti tikai 40% gadījumu, un uzdodamajiem jautājumiem vai intervētāja atsauksmju apkopošanai trūkst struktūras vai konsekvences. Gandrīz 20% aptaujāto norāda, ka atlase viņu uzņēmumos ir pilnīgi nestrukturēta. Tā ir iespēja ar lielu potenciālu, jo
ar izcilu atlases praksi uzņēmumi var palielināt peļņu pat trīssimtkārt.