Sporto gudri, sporto mundri, sportā dzīve veselīga!
Apdrošināšana
Raksta autore: Līga Aizupiete
Apkārt rakstu jūra par sporta nozīmīgumu uz cilvēka veselību. Un vēl tam klāt nāk šī brīža tendence, ka sociāli atbildīga darba devēja rokās ir izglītot un veicināt darbinieku regulāras fiziskās aktivitātes.

Daļa no darba devējiem sporta veicināšanai, izmanto veselības apdrošināšanu, kur iespējams pievienot sporta programmu, kas sniedz finansiālu atbalstu darbiniekam pie sporta kluba abonementa iegādes.
Kādas ir iespējas nodrošināt sportu zem veselības apdrošināšanas Baltijas valstīs? Un vai tie darbinieki, kuriem ir uzņēmuma nodrošināta sporta programma, to arī izmanto?

Ziemeļvalsts Igaunija ir "jauniņā" veselības apdrošināšanā (brīvprātīgā veselības apdrošināšana tika ieviesta sākot ar 2018. gadu). Igauņiem likums nosaka, ka sportu nav iespējams iekļaut veselības apdrošināšanas programmā (grozījumi 2018. gada beigās). Tajā pat laikā valsts ir piešķīrusi 400 EUR nodokļu atvieglojumu uz darbinieku gadā, kas var tikt izmantots gan veselības apdrošināšanas maksājumiem, gan maksājumiem par dažādām sporta aktivitātēm. Sporta aktivitāšu izdevumi tiešā veidā tiek kompensēti, iesniedzot čeku darba devējam. Vienīgais nosacījums kompensācijas saņemšanai ir, ka sporta aktivitātēm jābūt regulārām!!!

Dienvidos - Lietuvā vispopulārāk sportu ir iekļaut zem tādām veselības apdrošināšanas programmām kā "Veselību veicinoši pakalpojumi" vai "Visa veida medicīnas pakalpojumi". Daļa no apdrošinātājiem piedāvā arī tikai "Sporta programmu". Šajā gadījumā likums paredz, ka darbinieka iztērētais limits tiek aplikts ar nodokļiem, kuru nomaksu veic apdrošinātājs. No Lietuvas uzņēmumiem aptuveni 35% piedāvā darbiniekiem sporta segumu.

Latvijā, pēc apdrošinātāju datiem 2018. gadā sportu iekļāvuši zem veselības apdrošināšanas 8 – 19% [1] uzņēmumu (% īpatsvars mainās no apdrošinātāja un tā, kāda rakstura uzņēmumi ir konkrētā apdrošinātāja portfelī). Ir neliela augoša tendence, jo tas ir aptuveni par 2% vairāk kā 2017.gadā.

Tāpat ir pieaudzis arī vidējais kompensējamais limits – šobrīd tas sasniedz 5,50 EUR par reizi, vidēji 5 reizes mēnesī.

Interesants fakts, pēc vienas no apdrošināšanas sabiedrības datiem – no visiem darbiniekiem, kam ir darba devēja nodrošināta sporta programma, 64% gada laikā vismaz 1 reizi apmeklējuši sporta klubu. Diemžēl trūkst informācijas par to, cik ir regulārie sportotāji un cik ir "Jaunā gada apņemšanās".

Kopumā jāņem vērā, ka sporta programma, kā darba devēja nodrošināts labums, iespaidos mazāku darbinieku skaitu - regulāros sportotājus. Tajā pat laikā tam būs lielāka ietekme uz šo darbinieku grupu dēļ regularitātes faktora.

Tomēr sporta iekļaušana veselības apdrošināšanas programmā nemotivēs to darbinieku grupu, kas ar sportu nenodarbojas, kļūt aktīvākiem.

Kā augošu tendenci redzam uzņēmumu organizētas veselības dienas, nedēļas, mēnešus. Tā ietvaros tiek aicināti speciālisti izglītot darbiniekus par atsevišķām tēmām – veselīgu uzturu, muguras veselību, fiziskajām aktivitātēm utml. Tiek organizētas ūdens dienas, uzstādīti "Endomondo" izaicinājumi, noteikti gada plāni noskrietiem kilometriem.
Paliek atvērts jautājums… vai un cik daudz darba devējam būtu jāmeklē kādi citi ceļi, lai atbalstītu veselīgu dzīvesveidu?
Marsh
Personu risku nodaļas vadītāja
[1] apkopoti vairāku apdrošināšanas sabiedrību dati