Vēlos pieteikties SmartHR izsūtnei
...un saņemt aktuālāko informāciju par HR pasākumiem un citām aktivitātēm!
Seminārs
Laiks = Nauda
26. jūlijs | "Teikums"
Laika nozīme uzņēmuma attīstībā. Vai laikam ir tieša saistība ar uzņēmuma naudu?
Ko nozīmē laiks un nauda personāla vadībā? Ja runa ir par darbinieku laiku, tad noteikti svarīgi saprast, vai tas tiek izmantots lietderīgi un vai rada pievienoto vērtību. Vai darbinieki dara to, kas tiem jādara visefektīvākajā veidā - neizdarot liekas darbības un netērējot laiku? Te galvenais jautājums ir par to, kā panākt, ka darbinieku laiks ir produktīvs un nes uzņēmumam naudu? Šie, bet ne tikai, jautājumi tika iztirzāti semināra laikā.
Kādi jautājumi nodarbina Latvijas uzņēmumus? Kāds ir viņu viedoklis par procesu automatizāciju? Un kas ieradās uz SmartHR jūnija semināru?
Aktuālāko jautājumu tendence paliek nemainīga. Motivācijas, iesaistes, piesaistes, novērtēšanas, inidivduālās un komandas attīstības, kultūras veidošanas jautājumi arvien ir karstākie temati semināra dalībniekiem un viņu pārstāvētajām organizācijām, starp kurām bija gan mikro (15,6%), gan mazi (9,4%), gan vidēji (12,5%), gan arī lieli (62,4%) uzņēmumi.
Darbinieku vidējais vecums šajās organizācijās lielākoties ir 34-44 gadi (55,9%), kā arī 26-33 gadi (29,4%). Retāk darbinieki ir vecākās (8,8%) un jaunākās (5,9%) paaudzes pārstāvji.
Rezultāti liecina, ka darba laiks, uzskaite un vieta organizācijās atšķiras. Katrs meklē uzņēmuma darbības sfērai un īpatnībām piemērotākos darba vadīšanas risinājumus. Vairumā gadījumu uzņēmuma administrācijai iespējams strādāt no mājām (37,1%). Ceturtdaļā uzņēmumu administrācijai ir fiksēts darba laiks (25,7%) un tieši tik pat uzņēmumos - brīvs darba laiks. Interesanti, ka tikai retos gadījumos tiek veikta padarīto darbu uzskaite (8,5%) un darbs tiek veikts tikai birojā (2,9%). To, ka monitoringam un laika uzskaitei tiek piemērota arvien mazāka vērtība, atspoguļo tas, ka atbilžu varianti "tiek veikta darba stundu uzskaite" un "tiek monitorēts datorprogrammās pavadītais darba laiks" neguva atsaucību auditorijā (0%).
Vērtējot tehnoloģisko risinājumu izmantošanu vadības procesos, atbildes svārstījās no 2 līdz 10. Gandrīz ceturtā daļa tehnoloģiski sevi novērtēja ar "8" (23,5%), tomēr vidējais semināra dalībnieku novērtējums šajā kategorijā bija 6,5, neskatoties uz to, ka absolūti lielākajā daļā uzņēmumu pēdējā jaunā vadības sistēma ieviesta pēdējo 12 mēnešu laikā (80%).
To varētu skaidrot ar to, ka apgalvojumam "darba un administratīvie procesi veidoti pārdomāti, lai būtu efektīvi un bez liekām darbībām" lielākais vairums dalībnieku drīzāk nepiekrita (48,6%). Otru "mēreno" atbildi - "drīzāk piekrītu" sniedza mazliet mazāk dalībnieku (34,3%). Ievērojami, ka auditorijā atradās arī dalībnieki, kuri kategoriski šim apgalvojumam nepiekrita (8,5%).
Kādi tad ir tie procesi, kuri būtu jāoptimizē? Dalībnieki saredz iespēju ietaupīt laiku administratīvajos procesos, to automatizācijā un optimizācijā (39,3%), dokumentu apritē un to apstiprināšanā, skenēšanā un saskaņošanā (35,7%), komunikācijā, komunikācijas kanālos un sanāksmēs (25%), kā arī onboarding un kompetences iegūšanas procesos (7,1%).
Semināra eksperti iepazīstināja ar dažādo pieredzi paaugstinot darbinieku produktivitāti un uzņēmuma peļņu. Semināra eksperti pārstāvēja dažādas uzņēmējdarbības sfēras - ražošanu, aviāciju, tehnoloģijas - un iezīmēja katra uzņēmuma specifiku. Ja ņem vērā šo specifiku un ir skaidri uzņēmuma mērķi, iespējams atrast un izveidot tādu stratēģiju, kas taupa laiku un ienes naudu.
Kādi jautājumi nodarbina Latvijas uzņēmumus? Kāds ir viņu viedoklis par procesu automatizāciju? Un kas ieradās uz SmartHR jūnija semināru?
Aktuālāko jautājumu tendence paliek nemainīga. Motivācijas, iesaistes, piesaistes, novērtēšanas, inidivduālās un komandas attīstības, kultūras veidošanas jautājumi arvien ir karstākie temati semināra dalībniekiem un viņu pārstāvētajām organizācijām, starp kurām bija gan mikro (15,6%), gan mazi (9,4%), gan vidēji (12,5%), gan arī lieli (62,4%) uzņēmumi.
Darbinieku vidējais vecums šajās organizācijās lielākoties ir 34-44 gadi (55,9%), kā arī 26-33 gadi (29,4%). Retāk darbinieki ir vecākās (8,8%) un jaunākās (5,9%) paaudzes pārstāvji.
Rezultāti liecina, ka darba laiks, uzskaite un vieta organizācijās atšķiras. Katrs meklē uzņēmuma darbības sfērai un īpatnībām piemērotākos darba vadīšanas risinājumus. Vairumā gadījumu uzņēmuma administrācijai iespējams strādāt no mājām (37,1%). Ceturtdaļā uzņēmumu administrācijai ir fiksēts darba laiks (25,7%) un tieši tik pat uzņēmumos - brīvs darba laiks. Interesanti, ka tikai retos gadījumos tiek veikta padarīto darbu uzskaite (8,5%) un darbs tiek veikts tikai birojā (2,9%). To, ka monitoringam un laika uzskaitei tiek piemērota arvien mazāka vērtība, atspoguļo tas, ka atbilžu varianti "tiek veikta darba stundu uzskaite" un "tiek monitorēts datorprogrammās pavadītais darba laiks" neguva atsaucību auditorijā (0%).
Vērtējot tehnoloģisko risinājumu izmantošanu vadības procesos, atbildes svārstījās no 2 līdz 10. Gandrīz ceturtā daļa tehnoloģiski sevi novērtēja ar "8" (23,5%), tomēr vidējais semināra dalībnieku novērtējums šajā kategorijā bija 6,5, neskatoties uz to, ka absolūti lielākajā daļā uzņēmumu pēdējā jaunā vadības sistēma ieviesta pēdējo 12 mēnešu laikā (80%).
To varētu skaidrot ar to, ka apgalvojumam "darba un administratīvie procesi veidoti pārdomāti, lai būtu efektīvi un bez liekām darbībām" lielākais vairums dalībnieku drīzāk nepiekrita (48,6%). Otru "mēreno" atbildi - "drīzāk piekrītu" sniedza mazliet mazāk dalībnieku (34,3%). Ievērojami, ka auditorijā atradās arī dalībnieki, kuri kategoriski šim apgalvojumam nepiekrita (8,5%).
Kādi tad ir tie procesi, kuri būtu jāoptimizē? Dalībnieki saredz iespēju ietaupīt laiku administratīvajos procesos, to automatizācijā un optimizācijā (39,3%), dokumentu apritē un to apstiprināšanā, skenēšanā un saskaņošanā (35,7%), komunikācijā, komunikācijas kanālos un sanāksmēs (25%), kā arī onboarding un kompetences iegūšanas procesos (7,1%).
Semināra eksperti iepazīstināja ar dažādo pieredzi paaugstinot darbinieku produktivitāti un uzņēmuma peļņu. Semināra eksperti pārstāvēja dažādas uzņēmējdarbības sfēras - ražošanu, aviāciju, tehnoloģijas - un iezīmēja katra uzņēmuma specifiku. Ja ņem vērā šo specifiku un ir skaidri uzņēmuma mērķi, iespējams atrast un izveidot tādu stratēģiju, kas taupa laiku un ienes naudu.
- Georgijs Buklovskis uzskata, ka katra uzņēmuma komanda var sasniegt izcilus rezultātus, ja skaidri formulē savu mērķi un izveido stratēģiju, kura strikti fokusēta uz tā sasniegšanu. Bet veiksmīgi realizēt stratēģiju var tikai, ja uzņēmumam ir tā svarīgākais aktīvs – augsti motivēti darbinieki! Georgijs ir sasniedzis savu mērķi izveidot vienu no efektīvākajiem uzņēmumiem Eiropā, un šobrīd ir sniedz atbalstu citām kompānijām ceļā uz augstākiem rezultātiem. Georgijs dalījās savā pieredzē veiksmēs un neveiksmēs kā nokļuvis uz šāda ceļa.
- Alīna Roščina | airBaltic VP Personāla vadības jautājumosAviācija ir ļoti dinamiska un prasīga vide, it īpaši tas izpaužas pilotu un stjuartu darba ikdienā - lidojumu plāns ir nestandarta darba grafiks, kad īsie pārlidojumi starp Baltijas valstu galvaspilsētām mijas ar vairāku stundu gariem lidojumiem uz Tuvajiem Austrumiem un ilgstošo būšanu ārpus mājas bāzes Rīgā. airBaltic izvirzīja par savu uzdevumu atrast balansu starp operatīvajām vajadzībām un darbinieku privāto dzīvi. SmartHR seminārā Alīna dalījās airBaltic pieredzē, kā sniegt darbiniekiem pilnvarojumu pieteikt sev vēlamo darba laiku un kā respektēt šos pieprasījumus no 800 darbiniekiem ikmēnesi.
- Kristīne Mennika | LASAP valdes priekšēdētāja, PRprofesionālis sirdī un galvā (ar cilvēcīgu un pozitīvu attieksmi pret darbu un dzīvi)Elastīgais darba stils kā laimīga darbinieka galvenais priekšnosacījums. Strādā jebkur principa izmantošanas izaicinājumi un ieguvumi. Vai dodot darbiniekiem brīvību strādāt jebkur uzņemums riskē samazināt produktivitāti un mazināt kontroli? Kā personīgā brīvība ietekmē darbinieka laika plānošanu un lēmumu pieņemšanu? Par šo visu Kristīne dalījās savā profesionālajā pieredzē.
Georgijs Buklovskis
Alīna Roščina
Kristīne Mennika
Eksperti darbnīcās ar praktiskiem piemēriem parādīja, kā veidot sakarības starp darbinieka produktīvo laiku un uzņēmuma peļņu.
- Produktivitāte jebkurā darbības jomā ir lielākais mūsdienu izaicinājums. Katrs uzņēmums, kas centies ieviest procesu uzlabojumus, jaunus produktus vai apkalpošanas standartus visticamāk ir saskāries tieši ar "cilvēcisko faktoru". Publiskajā telpā ir ļoti daudz informācijas par to "ko uzlabot", bet ļoti maz tieši par "KĀ?" šajā seminārā Pauls atklāja svarīgākos "psiholoģiskos blokus", kas traucē organizācijās ieviest uzlabojumus vai izmaiņas.
- Employee journey mapping ir efektīvs rīks kā novērtēt uzņēmuma "lietojamību", no darbinieka skatpunkta. Oļegs stāsta par to, kā tas var palīdzēt ātri un bez ieguldījumiem identificēt vājākos posmus uzņēmuma organizācijā.
Uz cilvēku vērsts dizains - pēdējos gados tieši šī pieeja visbiežāk ir ļāvusi produktu un pakalpojumu izstrādātājiem tikt līdz inovatīvākajiem no risinājumiem, iekarojot pircēju sirdis un padarot to autorus par tirgus līderiem, bet malā nostumtajiem konkurentiem liekot aizdomāties, kāpēc viņiem šīs it kā vienkāršas idejas neienāca prātā pirmajiem. Eppli un Ūberi, Teslas un Rumbas, sadzīves tehnika, mūzikas klausīšanās, veselības aprūpe, ceļošana… - HR tehnoloģiju un sistēmu galvenais ieguvums ir nelietderīgā laika ekonomija – tās ļauj automatizēt ikdienas birokrātisko darbu, tādējādi personāla vadītājam ļaujot veltīt laiku stratēģiski nozīmīgākiem darbiem.
Darbnīcas ietvaros Jānis uzskatāmā un praktiskā veidā ar konkrētiem piemēriem demonstrēja un veica dažādu HR tehnoloģiju ieviešanas ieguvumu analīzi un finansiālo ieguvumu ROI (Return On Investment) aprēķināšanu un pastāstīju cik daudz uzņēmums no tā iegūst.
Pauls Irbins
Oļegs Ņikitins
Jānis Dubinskis
